Kas ir ECC?

Eiropas aprūpes sertifikāts (ECC) ir vienots Eiropas pamata līmeņa sertifikāts sociālās aprūpes jomā. Tas tika izveidots, lai dotu iespēju nodrošināt pamata zināšanu kopumu, kas darbiniekiem nepieciešams, strādājot veselības un sociālās aprūpes jomā. ECC mērķauditorija ir jomas darbinieki un darba devēji, kā arī mācībspēki.  

ECC izstrādāja Eiropas Pakalpojumu sniedzēju personām ar invaliditāti asociācija sadarbībā ar aktīvām sociālās jomas organizācijām no 17 Eiropas valstīm.

Eiropas Pakalpojumu sniedzēju personām ar invaliditāti asociācija (EASPD) ir bezpeļņas Eiropas līmeņa sadarbības organizācija, dibināta 1996.gadā. EASPD šobrīd pārstāv vairāk kā 17000 sociālās un veselības aprūpes jomas pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti sniedzēju organizācijas 33 Eiropas valstīs.EASPD strādā, lai pakalpojumi visās cilvēku ar invaliditāti dzīves jomās būtu efektīvi, augstas kvalitātes, individualizēti un uz pakalpojumu saņēmēju centrēti, kā arī saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti  principiem.

ECC pamatā ir cilvēku ar invaliditāti tiesības, iekļaušana, izvēles iespējas un tas veicina pakalpojumu atbilstību cilvēktiesību modelim. ECC ir saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti  principiem, kuru ir ratificējusi arī Eiropas Savienība.

Kāpēc ECC tika izstrādāts?

Aprūpes joma ir svarīga Eiropas darba tirgus sastāvdaļa. Sociālie pakalpojumi rada vairāk kā 10,9 miljoni darba vietu Eiropas Savienībā un tikai pēdējā dekādē ir izveidotas vairāk kā 2 miljoni jaunu darba vietu.

Eiropas sabiedrība ir novecojoša. Lai apmierinātu cilvēku, kuriem ir ilgtermiņa ierobežojumi un funkcionāli traucējumi, vajadzības, pieaug nepieciešamība pēc sociāliem pakalpojumiem. Pēdējās divās dekādēs formālās aprūpes pieeja no institucionālās aprūpes ir mainījusies uz personalizētu aprūpi. Aprūpe var nodrošināt fizisku aprūpi, bet vienlaikus tā veicina cilvēku neatkarību un iespējami lielāku aktivitāti. Ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti uzstādījumiem, arvien vairāk palielinās fokuss uz cilvēku “spēcināšanu” un iedrošināšanu dzīvot savu dzīvi, attālinoties no pieejas, ka kaut kas tiek darīts cilvēku vietā. Arvien biežāk atbalsts tiek sniegts cilvēku mājoklī, kā arī sabiedrībā balstītos pakalpojumos, tai skaitā mājokļa pakalpojumos. Atbalsta pakalpojumi atbalsta dzīves vidi, nodrošina interešu aizstāvību un atbalsta cilvēku pilnīgu līdzdalību sabiedrībā.

Aprūpes kvalitāte ir atkarīga arī no aprūpes darbinieku zināšanām un kvalitātes. Eiropas Aprūpes Sertifikāts sniedz pamata zināšanu kopumu, kas sociālās aprūpes jomas darbiniekiem ir nepieciešams, lai sniegtu sociālos pakalpojumus saskaņā ar cilvēktiesību modeli. Tas nodrošina darba devējiem pierādījumus, ka ECC īpašniekam ir pamata zināšanas, lai strādātu jomā.

ECC kalpo kā pierādījums darba devējam, ka tā īpašniekam ir nepieciešamās pamata zināšanas, lai varētu droši strādāt sociālās aprūpes sektorā. Tas ietver darbiniekam, kurš sāk strādāt aprūpes sektorā, nepieciešamās zināšanas atbilstoši Pamata zināšanu kopumam Eiropas sociālās aprūpes jomā (Basic Social Care Learning Outcomes (BESCLO)). Par nepieciešamo zināšanu kopumu ir vienojušās ECC partnervalstis.

Līdz ar to ECC veido pamatu Eiropas valstīs nepieciešamajam zināšanu apjomam un nodrošina darbiniekiem un darba devējiem pieejamu un pārnesamu sertifikāciju. Sertifikāts palīdzēs darba meklētājiem vieglāk atrast darbu aprūpes jomā gan savā mītnes zemē, gan citās Eiropas Savienības valstīs.

 

Ar ECC jūs varat pierādīt, ka jums ir nepieciešamās pamata zināšanas, lai strādātu sociālās aprūpes jomā.

ECC kalpo darba devējiem kā pierādījums, ka sertifikāta īpašniekam ir pamata zināšanu kopums, lai droši varētu strādāt sociālās aprūpes jomā. ECC veicina vienotu izpratni par vērtībām un sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā. Sertifikāts atvieglo darbiniekiem darba meklēšanu sociālās aprūpes jomā citās Eiropas valstīs un valstīs, kur ECC ir atzīts. ECC sertifikāta īpašniekam var būt vieglāk atrast darbu valstīs, kur sertifikāts ir atzīts.  Ja uz darba vietu pretendē vairāki kandidāti, ECC īpašniekam, iespējams, būs prioritāte, lai saņemtu uzaicinājumu uz darba interviju!

Personai, kura vēlas iegūt ECC sertifikātu, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze darbā sociālās aprūpes jomā, kā arī nav nepieciešama citur iegūta kvalifikācija.

Personai ir jābūt pietiekamām pamata zināšanām, lai spētu lasīt un izprast tekstu tai valodā, kurā eksāmens tiks kārtots un personai ir jābūt vismaz 16 gadus vecai. ECC eksāmens ir pieejams dažādās valodās. ECC eksāmenu var kārtot tiešsaistē vai klātienē papīra formātā. Latviešu valodā eksāmenu šobrīd var kārtot tikai papīra formātā klātienē. Eksāmena kārtošana neprasa vairāk kā vienu stundu laika.

Sadaļā “Kontakti” ir pieejama informācija par vadošajiem partneriem dažādās valstīs, ar kuriem Jūs varat sazināties, lai uzzinātu, kur un kā eksāmens var tikt organizēts.

Eiropas aprūpes sertifikāts ir apstiprināts kā kvalifikācija atbilstoši Eiropas Kvalifikācijas ietvarstruktūras(EQF)  III līmenim.

ECC nolūks nav izglītības līmeņa pierādīšana vai dalībvalstīs esošo sociālās aprūpes jomas kvalifikāciju aizstāšana. ECC iegūšanai ir nepieciešamas pamata zināšanas sociālās aprūpes jomā. Zināšanas tiek izvērtētas ar eksaminācijas anketas palīdzību, kurā ir iekļauti jautājumi ar vairākām iespējamām atbildēm.

ECC nav uzskatāma par kvalifikāciju, bet ECC valde cer, ka pēc iespējas vairāk mācību programmas Eiropas valstīs spēs pierādīt sevi kā “ECC atbilstošas” (tas nozīmē, ka mācību programma ietver visas tēmas, kuras nepieciešams zināt, lai spētu nokārtot ECC eksāmenu).

ECC iegūšanai nepieciešamas zināšanas/izpratne par šādām tēmām:

  • Sociālā darba vērtības
  • Dzīves kvalitātes uzlabošana cilvēkiem, kuriem tiek sniegts atbalsts
  • Darbs ar riska situācijām
  • Izpratne par savu kā aprūpes sniedzēja lomu
  • Darba drošība
  • Pozitīva komunikācija
  • Kā atpazīt un reaģēt uz noliegumu un ļaunprātīgu izturēšanos
  • Aprūpes darbinieka izaugsme

Zināšanas par šīm tēmām tiek uzskatītas par svarīgākajām pamata līmeņa darbiniekam sociālās aprūpes jomā. To apliecina pētījums, kurā piedalījās darba devēji/pakalpojumu sniedzēji, akadēmiskais personāls un citas ieinteresētās puses no dažādām Eiropas valstīm. ECC neaizvietos esošās mācību programmas vai kvalifikācijas prasības, bet papildinās tās.

BESCLO ir pamata zināšanu kopums Eiropas sociālās aprūpes jomā. BESCLO maina paradigmu no vecā medicīniskā domāšanas modeļa uz mūsdienu cilvēktiesību modeli, kurš tiek īstenots sociālajos pakalpojumos. BESCLO saskan ar jauno domāšanu, kuru prasa ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. 

  Besclo tēma

Zināšanas    

1. Sociālā              darba vērtības

1.1. Izpratne par nepieciešamību nepārtraukti iedzīvināt sekojošas vērtības: individualitāte, tiesības, izvēle, privātums, neatkarība, gods, cieņa un līdzdalība.

1.2. Izpratne par nepieciešamību veicināt personu, kurām tiek sniegts atbalsts, vienlīdzīgas iespējas.

1.3. Izpratne par nepieciešamību atbalstīt un cienīt dažādību, dažādas kultūras un vērtības.

1.4. Izpratne par konfidencialitātes nodrošināšanas nozīmību.

1.5. Izpratne par konfidencialitātes ierobežojumiem.

 

2. Dzīves kvalitātes uzlabošana cilvēkiem, kuriem tiek sniegts atbalsts

2.1. Izpratne par to, cik svarīgi ir izzināt cilvēka, kuram tiek sniegts atbalsts, dzīves stāstu, vēlmes, vajadzības, spējas un to, kam cilvēks dod priekšroku.

2.2. Izpratne par pārliecības nepieciešamību, ka viss, kas tiek darīts, ir vērsts uz cilvēku, kuram tiek sniegts atbalsts.

2.3. Izpratne par nepieciešamību veicināt cilvēka, kuram tiek sniegts atbalsts, iespējas kontrolēt savu dzīvi, veikt informācijā balstītu izvēli par pakalpojumiem, kurus viņš saņem.

2.4. Izpratne par to, kā tehniskie palīglīdzekļi ietekmē pakalpojumu saņēmēju dzīves kvalitāti un līdzdalības iespējas.

3. Darbs ar riska situācijām

3.1. Izpratne par to, ka cilvēkam, kuram tiek sniegts atbalsts ir tiesības uzņemties risku.

3.2. Prasmes identificēt galvenos risku novērtēšanas principus.

3.3. Izpratne par dilemmu starp pakalpojuma saņēmēju motivēšanu uzņemties risku un "aprūpes pienākumiem".

3.4. Izpratne par savu atbildību saistībā ar risku vadīšanu.

3.5. Zināšanas, kā informēt atbilstošos cilvēkus par identificētajiem riskiem.

 

4. Izpratne par savu kā aprūpes sniedzēja lomu

4.1. Izpratne par sadarbības ar neapmaksātajiem aprūpes sniedzējiem/ interešu aizstāvjiem/ citām aprūpē iesaistītajām personām vērtību un nozīmību.

4.2. Izpratne par komandas darba nozīmību.

4.3. Izpratne par to, kāpēc ir svarīgi rīkoties atbilstoši plānam vai apstiprinātai procedūrai, likumīgām prasībām un atbilstoši tās organizācijas, kurā jūs strādājat mērķiem.

4.4. Izpratne par savstarpējām atbildībām un personīgo attiecību ar cilvēku, kuram tiek sniegts atbalsts, ierobežojumiem.

4.5. Izpratne par nepieciešamību būt uzticamam.

 

5. Darba drošība

5.1. Zināšanas par to, kā droši uzglabāt un pielietot veselībai bīstamus šķidrumus un priekšmetus.

5.2. Zināšanas par risku mazināšanu saistībā ar cilvēku un/vai priekšmetu pārvietošanu un pozicionēšanu.

5.3. Zināšanas par cilvēku un/vai priekšmetu pārvietošanas un pozicionēšanas tehniku.

5.4. Izpratne par to, ko un kā ir atļauts celt un nest, atbilstoši iegūtajām iemaņām konkrētajā apmācību līmenī. Piemērs: Darbinieks nedrīkst pielietot palīgierīces aprūpējamā cilvēka celšanai un pārvietošanai, ja nav izieta apmācība, kā rīkoties ar konkrēto palīgierīci.

5.5. Izpratne par ugunsdrošības noteikumiem darba vietā.

5.6. Zināšanas, kā rīkoties slimības vai negadījuma gadījumā.

5.7. Zināšanas, kā sniegt pirmo palīdzību.

5.8. Izpratne par to, kā sniegt pirmo palīdzību atbilstoši iegūtajām iemaņām konkrētajā apmācību līmenī un kādas darbības nav pieļaujamas. Piemērs: Darbiniekam nevajadzētu veikt pirmās palīdzības darbības, ja tās nav apgūtas mācību procesā.

5.9. Zināšanas par galvenajiem inficēšanās ceļiem.

5.10. Prasmes ierobežot infekcijas izplatīšanos.

5.11. Prasmes pareizi mazgāt rokas.

5.12. Izpratne par drošu darba vidi.

5.13. Izpratne par personīgās drošības riskiem darba vidē un kā šos riskus iespējams mazināt.

5.14. Prasmes izmantot biežāk sastopamos tehniskos palīglīdzekļus darba drošības nodrošināšanai un pārzināt ieguvumus.

 

6. Pozitīva komunikācija

6.1. Izpratne par cilvēku komunikācijas motivāciju.

6.2. Zināšanas, kā atpazīt galvenās komunikācijas barjeras.

6.3. Zināšanas par uzvedību kā vienu no komunikācijas formām.

6.4. Zināšanas par galvenajām verbālajām/neverbālajām komunikācijas formām un prasmes tās pielietot darbā.

6.5. Zināšanas, kā ar pieskārienu palīdzību veicināt komunikāciju.

6.6. Izpratne par situācijām, kad pieskārieni ir neatbilstoši.

6.7. Zināšanas, kā atzīmēt informāciju, lai tā būtu izprotama, atbilstoša mērķim, skaidra un kodolīga, aktuāla un pārbaudāma. Piemērs: Ja informācija ir rakstveidā, tai jābūt skaidri salasāmai. Ja informācija ir ierakstīta audioieraksta formā, tai jābūt skaidri saklausāmai.

6.8. Izpratne par ierakstu saglabāšanas nozīmību un darbinieka lomu tajā.

 

7. Kā atpazīt un reaģēt uz noliegumu un ļaunprātīgu izturēšanos

7.1. Izpratne par sekojošiem jēdzieniem: fiziska izmantošana, seksuāla izmantošana, emocionāla izmantošana, finansiāla izmantošana, institucionāla izmantošana, pašnoliegums, noliegums no citu cilvēku puses.

7.2. Prasmes atpazīt sekojošu situāciju iezīmes un simptomus: fiziska izmantošana, seksuāla izmantošana, emocionāla izmantošana, finansiāla izmantošana, institucionāla izmantošana, pašnoliegums un noliegums no citu cilvēku puses.

7.3. Izpratne par nepieciešamību ziņot par jebkurām aizdomām uz noliegumu vai ļaunprātīgu izturēšanos pret cilvēku, kuram tiek sniegts atbalsts.

7.4. Izpratne par to, kad un kam ziņot par iespējamo ļaunprātīgu izturēšanos/noliegumu pret cilvēku, kuram tiek sniegts atbalsts.

7.5. Zināšanas, kā reaģēt situācijā, kad cilvēks, kuram tiek sniegts atbalsts, atklāj ļaunprātīgas izturēšanās faktu.

7.6. Izpratne par to, ka darbinieka galvenā atbildība ir cilvēka, kuram tiek sniegts atbalsts, dršība un labsajūta.

7.7. Izpratne par to, kā un kad ziņot par jebkādām resursu vai darba grūtībām, kuras varētu ietekmēt droša aprūpes pakalpojuma sniegšanu. Piemērs: Nepietiekošs personāla skaits.

7.8. Izpratne par to, kā un kad ziņot par darba kolēģu rīcību, kas varētu mazināt pakalpojuma drošību. Piemērs: Darba kolēģis neīsteno aprūpes plānā noteiktās procedūras.

7.9. Izpratne, kā rīkoties, ja darbinieks seko darba devēja noteiktajām procedūrām un ziņo par ļaunprātīgu izturēšanos, noliegumu, grūtībām darbā vai neatbilstošiem kolēģu rīcības gadījumiem, bet no darba devēju puses neseko nekāda rīcība.

 

8. Aprūpes darbinieka izaugsme

8.1. Izpratne par nepieciešamību apgūt darbam un tā pilnveidošanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

8.2. Izpratne, kā efektīvi izmantot iekšējo un/vai ārējo supervīziju.

8.3. Izpratne par stresa simptomiem.

8.4. Zināšanas, kā izvairīties no negatīva stresa darbā vai kā rīkoties stresa gadījumā.

Dažādās valstīs apmācību var piedāvāt dažāda veida institūcijas. ECC apmācība var tikt piedāvāta dažādos veidos (kā tālmācība, klātienes kurss, neklātienes kurss u.c.). Pēc darba devēja pieprasījuma apmācību iespējams organizēt arī darba vietā. Latvijā apmācību piedāvā ECC Vadošais partneris - biedrība "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Jā, tas ir iespējams! Koledžas, universitātes, mūžizglītības mācību programmu pasniedzēji var izmantot standarta zināšanu kopumu (BESCLO), lai pārliecinātos, vai viņu mācību programma vai mācību kurss saskan ar ECC. Tad mācību programmu vai mācību kursu var atzīt par saskaņotu ar ECC.  

Dažādās valstīs izmaksas sertifikāta iegūšanai ir atšķirīgas. Vairumā dalībvalstu standarta cena ECC eksāmena kārtošanai ir 60EUR. Latvijā izmaksas tiek samērotas ar IKP, tāpēc cena ir zemāka. Ja papildus nepieciešams apmācību kurss, izmaksas būs augstākas. Lai kārtotu ECC eksāmenu, nav prasība iepriekš iziet apmācību kursu, tomēr iepriekšējas apmācības var palielināt kandidāta iespēju veiksmīgi nokārtot eksāmenu un iegūt sertifikātu. Lai uzzinātu eksāmena un apmācību izmaksas Latvijā, lūdzu, interesējieties pie Latvijas vadošā partnera - biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".